Mājas...
Tā - teikšu Tev godīgi - ne vienu reizi vien esmu saņēmusi piedāvājumus publicēt Mūsu māju stāstu kādā no Latvijā izdotajiem interjera un dzīvesstila žurnāliem, un tik pat bieži esmu tos noraidījusi - doma par to, ka kāds ienāks manā mājā, safotogrāfēs to tā, kā redz viņš, pierakstīs manis teikto un publicēs to tā, kā saprot un jūt pats - ne es. Jā - un vēl tas - es gan neieslīgšu detaļās, bet man, tas ir - manai ģimenei, ir arī bijusi slikta pieredze ar publicistiem un ne vienu vien - tātad, līdz šim atteicu. Līdz pagājušai nedēļai - man uzrakstīja žurnāla Mūsmājas redaktore Evija, un viņa man ļāva uz jautājumiem atbildēt rakstiski un vēl - piekrita publicēt manis pašas bildes. Forši vai ne? Un, protams, protams, manis rakstītais teksts tiks mainīts, un tas tiks pārrakstīts - es zinu, jā, un būs vēl citas korekcijas, bet Tev piedāvāju izlasīt manis rakstītās atbildes uz Evijas jautājumiem:
1. Īss Tavs dosjē - ko dari ikdienā, cik ilgi dzīvo Kuldīgā, kur top Tavi darbi?
Esmu māksliniece – realizēju sevi keramikā – no balta māla un reizēm porcelāna, izgatavoju rotas un traukus, mani iedvesmo daba, tās nokrāsas, sezonas – tā ir mana kaisle, mans zīmols KAISME dizains to simbolizē un glabā. Kuldīgā esmu uzaugusi, savu vīru pazīstu jau kopš 14 gadu vecuma, arī viņš ir kuldīdznieks, pēc studijām Rīgā un tur nodzīvotiem 10 gadiem, atgriezāmies savā pilsētā, jā - tas notika jau pirm 16 gadiem. Un toreiz tas bija tik pat drosmīgi un neprātīgi reizē, kā būtu tagad, paties’ - un tik daudz kas ir noticis, gājis un nācis, bet, lai vai kā – lēmums dzīvot mazpilsētā ir palicis nemainīgi brīnišķīgs.
2. Kā ieguvi esošo dzīvesvietu, cik sen tajā dzīvo, kas vēl tajā mīt?
Pašiem sava māja Kuldīgā mums ir sesto vasaru. Pirms tam īrējām – esam dzīvojuši skaistos mansarda dzīvokļos arī mājā ar dārzu, un ilgstoši meklējuši savējo. Ļoti vēlējāmies senu, labi uzturētu māju, un mums bija svarīgi, lai tā nebūtu sabojāta ar plastmasas logiem, iekaramajiem griestiem, reģibsi un “marmora” flīzēm. Un mēs viņu patiešām arī atradām, 1955.gadā celto Mūsu māju, un kaut arī sapņoju par dzīvi mežā pie upes, saprotu un pieņemu, ka ar trim skolniekiem tas prasa pārāk daudz – jā, Mūsu māja atrodas 10 min. gājiena attālumā no pilsētas centra, un man ir liela ģimene – vīrs Artis, bērni Lilu Martina, Terēza Rute, Ernests un vēl suns Fargo, un kaķis Rota.
Mājās – tas ir – mājas saimniecības ēkā, ir arī mana keramikas darbnīca un Artis ir iekārtojis arī savu mūzikas ierkastu studiju mājas otrajā stāvā, kā arī uzcēlis dārzā mazu saunu. Un Mūsu māju ieskauj skaists, pašu lolots dārzs.
3. Kāds ir mājas iekārtojuma stāsts - cik tā ir liela, kā tā remontēta, iekārtota?
Mūsu māja ir labi uzturēta – tajā vienmēr ir kāds dzīvojis, un arī toreiz, kad uzsākot remontu, noplēsām vecās tapetes, sienās nebija plaisu un grīdā nebija izpuvušu dēļu. Un mums toreiz bija tieši mēnesis laika, lai 100 m2 lielajā ēkā nomainītu elektrību, pievilktu pilsētas ūdeni, aizšpaktelētu vietas, kur vilkti vadi un citus negludumus, un visu izkrāsotu baltu. Un pārsvarā visu – izņemot elektrību un ūdeni, darījām paši, un strādājām naktīs, jo pa dienu bija citi darbi, un izdarījām.
4. Kur smelies interjera idejas?
Šo grūti izskaidrot, bet svarīgākais - man vajag, lai ir skaisti – nu tā, ka skatos un smaidu – un tas tā ir pilnīgi par visu, par dārzu, dobēm, darbnīcu, guļamistabu, viesistabu, virtuvi, vannasistabu, arī ēdienu, jā – un tā es daru, daru, kā jūtu, no tā, kas ir, no tā, kas viegli pieejams – lai nav sarežģīti, lai nav kaut kad, lai nav ilgi jāgaida, un ilgi jāciešas – daru tagad. Un man svarīgas ir lietas ar stāstu, senas mēbeles un mūsu čuguna vanna, un veranda no 55 gada, un gulta, kuru izgatavoja Artis tai’ aukstā ziemā, kad piedzima Terēza, jā – Mūsu mājas interjers ir stāsts par mums, par laiku, kuru esam dzīvojuši un arī mantojuši. Tā ir kompozīcija, kurā ir ne tikai krāsas, faktūras, sadzīves lietas un mēbeles, bet arī silta mīlestība pret vietu, laiku un vienam otru.
5. Kādi izaicinājumi bijušu remonta laikā vai iekārtojot telpas?
Manuprāt, visas lietās ir tik trīs izaicinājumi – gribēt, darīt un sākt, un šīs trīs lietas mēs protam labi. Vēl ir viena, ar kuru redzu, ka bieži satiekas senu māju saimnieki ir – prast iederēties mājā, vai gluži pretēji – māju pakļaut sev – tas ir – mainīt tās plānojumu, celt piebūves un izbūves, jā – mēs jau sākotnēji nolēmām iederēties.
6. Kas ir Tavi priekšnoteikumi māju sajūtas radīšanai?
Man ļoti patīk vienkāršība, skaidras līnijas, balts/melns/pelēks kombinācijas un sajūtamas toņu gammas, koka faktūra, samts un lupatu deķi, fotogrāfijas, spilvenu kaudzes un no krāsu kārtām atbrīvotas podiņu krāsnis, jā, un man vajag to sajūtu, ka te – Manās mājās ir miers. Un pēc tā es dzenos.
P.S. ar interesi gaidu rediģēto tekstu, un tiklīdz tas tik publicēts, es, protams, Tev ziņošu. Un, ja Tevi interesē Manas mājas un dzīve mazpilsētā, es par to diezgan bieži stāstu savā IG kontiņā, nāc ciemos.